EGR sistēma, kas ir galvenā tehnoloģija slāpekļa oksīda emisiju samazināšanai no dzinējiem, radās 1970. gadā, pat pirms trīsceļu katalītiskā neitralizatora tehnoloģijas. Tomēr elektroniskās degvielas iesmidzināšanas tehnoloģijas nenobrieduma dēļ tajā laikā nebija iespējams precīzi kontrolēt izplūdes gāzu recirkulāciju un degvielas iesmidzināšanu, kā rezultātā palielinājās degvielas patēriņš. Tāpēc šī tehnoloģija uz laiku tika apturēta. Līdz ar sasniegumiem elektroniskajā degvielas iesmidzināšanas tehnoloģijā EGR sistēma atguva savu pielietojumu un saņēma jaunu elpu.
Tātad, kas īsti ir EGR sistēma? EGR apzīmē Exhaust Gas Recirculation. Vienkārši sakot, tas ietver dzinēja sadegšanas rezultātā radušos izplūdes gāzu daļas atkārtotu ievadīšanu ieplūdes sistēmā atkārtotai izmantošanai. Tā mērķis ir samazināt slāpekļa oksīda (NOx) emisijas izplūdes gāzēs. Tās darbības princips ir tāds, ka izplūdes gāzēs ir ļoti zems skābekļa saturs un tās ir bagātas ar inertās gāzes oglekļa dioksīdu. Kad šī izplūdes gāzu daļa sajaucas ar svaigu gaisu, tā var pazemināt degšanas temperatūru, samazināt slāpekļa oksīdu veidošanos, uzlabot degvielas sadegšanas efektivitāti un samazināt siltuma zudumus no cilindra sienām, tādējādi gūstot labumu videi.
Lai gan izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) sistēmas piedāvā daudzas priekšrocības, galvenais izaicinājums praktiskajos lietojumos ir precīzi kontrolēt iejaukto izplūdes gāzu daudzumu. Parasti iejaukto izplūdes gāzu daudzums nedrīkst pārsniegt 15% no svaigā gaisa. Turklāt izplūdes gāzu recirkulācija ir jāpārtrauc motora tukšgaitā vai lielā ātrumā, lai izvairītos no degvielas patēriņa pieauguma. Tāpēc īpaši svarīgs ir vārsts, kas spēj precīzi regulēt izplūdes gāzu daudzumu -EGR vārsts-.
